Latvijas iespiedindustrija vakar un šodien

Poligrāfija Latvijā.

Apstrādes rūpniecības (NACE 17.2, 18.1) nozare, kas ražo iespiedprodukciju (grāmatas, laikrakstu, žurnālus, iepakojumu, etiķetes, reklāmas materiālus u.c.), nodrošinot tās sagatavošanu iespiešanai, iespiešanu un pēcapstrādi, kā arī iesppiedprod. ražošanai nepieciešamie tehniskie un materiālie līdzekļi. Pie poligr. pieskaita arī ar iespiešanu saistītos uzņ.: krāsu rūpn., iespiedformu sagat. uzņ. (cinkogrāfijas, burtlietuves, reprobirojus), sietuves, poligr. mašīnbūves uzņēmumus.

Poligrāfija ir viena no vecākajām rūpn. nozarēm Ljā. Rīgas rātes aicināts pirmo tipogr. Rīgā 1588. gadā dibināja Nikolauss Mollīns no Antverpenes, kas darbojās līdz savai nāvei 1625. gadā. Mūsdienās apzināti 192 Mollīna izdevumi. Lai arī tipogr. bija privāts uzņ., spiestuves īpašnieks bija arī Rīgas pils. tipogrāfs. Nāka­mie Rīgas pils. tipogrāfi: Gerhards Šrēders (1625−57; iespiedis ap 300 iespieddarbu), Albrehts Hākelmanis un mantinieki (1657−60), Heinrihs Besemesers (1660−83), Georgs Matiass Nellers (1684−1712), Zāmuels Lorencs Frēlihs (1713−63), viņa dēls Gotlobs Kristiāns Frēlihs un mantinieki (1763−89), Jūliuss Konrāds Daniēls Millers (1786−1789 spiestuves faktors; 1789−1806 pils. tipogrāfs), Vilhelms Ferdinands Hekers (1806−1842), viņa dēls Ferdinands Eduards Hekers (1842—1877). Rīgas pils. tipogrāfa posteni likvidēja 1877. gadā.

1675. gadā Rīgā līdz ar burtlietuvi dibina otru spiestuvi (pastāv līdz 1713), ko vada Johans Georgs Vilkens; 1685−94 šeit 1500 eks. tika iespiests Bībeles latviešu tul­kojuma pirmizdevums. 1777 Rīgā Georgs Frīdrihs Keils izveidoja nelielu ti­pogr., kuru 1804. gadā pārdeva V. F. Hekeram. Pēdējais 1806. gadā iegūst Rīgas pils. tipo­grāfa amatu. Pēc Rīgas pils. tipogrāfa līguma uzteikšanas 1806. gadā J.K.D. Millers turpina Mollīna dibinātās spiestuves darbību un tā pastāv 341 gadu līdz 1929. gadam.

1667. gadā Kurzemes un Zemgales hercoga tipogr. iespieda pirmo zināmo iespieddarbu Jelgavā. Kā privāta uzņ. īpašnieki Kurzemes un Zemgales hercoga iespiedēji bija: Mihaēls Kārnals un viņa atraitne (1667−1684), Georgs Radeckis (1684−1724), Johans Heinrihs Kesters (1727−1760), Kristiāns Lītke un mantinieki (1761−69), Johans Frīdrihs Stefenhāgens (1769−1795). Pēc hercogistes likvidācijas J. F. Stefenhāgens turpināja vadīt spiestuvi un kļuva par Kurzemes guberņas valdes iespiedēju. Viņa audžudēla Johana Martīna Pētersa-Stefenhāgena laikā (1812−1838) tipogr. Jelgavā kļūst par lielāko nozares uzņ. Baltijā un pēc pasūtījuma iespiež arī citām Krievijas guberņām. Uzņ. pastāv līdz 1919. gadam.

18. gs. beigās Vidzemē darbojas trīs privātas spiestuves: Peltsamā (tag. Igaunija) Pētera Ernsta Vildes tipogr. (1766−70; 1802 tā kļūst par Tartu universitātes spiestuvi. Te iespiež pirmo turpinājumizdevumu latv. val. Latviešu Ārste), Ķiegaļu muižā un Rubenē Kristofa Hardera spiestuve (1781−98), Mazsalacā un Rūjienā G. Bergmaņa tipogr. (1782−1810). 1797. gada Rīga izveidota cenzūras valde. 1823. gadā nodibina tipogr. Liepājā.

Pirmie grāmatsējēji Rīgā sāka darboties jau pirms tipogr. dibināšanas, pirmais zināmais grāmatsējējs ir Kristiāns Ritavs.1630. gadā apstiprināja Rīgas Grāmatsējēju cunftes šrāgas. Tā kā grāmatas bieži pārdeva neiesietas, 18. gs. beigās un 19. gs. grāmat­siešanu apguva arī daudzi latviešu zemnieki, veidojot tā saucamos «zemnieku iesējumus».

Litogrāfiju poligrāfiskā ražošanā 1825. gadā Jelgavā ieviesa Stefenhāgena spiestuvē.

Plašāk nozare attīstījās un uzņ. skaits pieauga 19. gs. vidū−otrajā pusē. Beidzās privilēģiju noteiktā protekcionisma fāze un poligr. rūpn. sāka attīstīties kon­ku­rences apstākļos. Pieaugošais pieprasījums pēc grāmatām un periodisko izdevumu attīstība veicināja esošo poligr. uzņ. paplašināšanu un jaunu dibināšanu. Ja 19. gs. vidū Vidzemē un Kurzemē bija ≈ 10 spiestuvēm (Rīgā ≈ 5), tad 1910. gadā Vidzemē un Kurzemē darbojās ≈ 80 poligr. uzņ., t. sk. Rīgā − ≈ 45, nodarbinot aptuveni 5200 strādnieku. Pirmie latviešu tipogr. īpašnieki Rīgā 19. gs. vidū ir Ernsts Plātess (1858) un Kārlis Stālbergs (1869). Lielākie un modernākie uzņ. bija AS Latvija, Hekera spiestuve, Millera spiestuve, Aleksandra Groseta spiestuve, E. Plātesa spies­tuve (19. gs. 90. gadu beigās uzstādīja pirmo rotācijas spiedi laikrakstu iespiešanai) un burtlietuve Gutenberg. Poligr. raž. attīstījās arī provincē (≈ 25 poligr. uzņ.; Stefenhāgena spiestuve, Kurzemes guberņas spiestuve Jelgavā, J. Ozola spiestuve Cēsīs, Meijera spiestuve Liepājā u.c.). Ja iepriekš burtu materiālu importēja gk. no Vācijas vai lēja lielākās vietējās spiestuvēs, tad 1898. gadā četri latvieši nodibināja pirmo patstāvīgo burtlietuvi Gutenberg. 19. gs. beigās iespiediekārtu darbināšanai sāk izmantot gāzes motorus. Lai arī ap 1901. gadu uzstāda pirmo burtliekamo iekārtu Tipograf (A. Grotusa spiestuve), 1908 pirmo Linotype (Ljas Baptistu draudžu savie­nības spiestuve), 1909 pirmo Monotype (spiestuve Astra), tomēr salikumā līdz 20. gs. 30. gadiem dominēja rokas salikums. 1. pas. karš iedragāja poligr. rūpn. Ljā. Lielākā daļa iekārtu tika izvestas, burtu materiāls pārkausēts, uzņ. trūka resursu un profesio­nāla darbaspēka.

Strauja poligr. rūpn. attīstība notika pēc 1. pas. kara beigām un LR dibinā­šanas. 20. gs. 20.−30. gados Ljā pastāvēja ≈ 300 poligr. uzņ., no tiem Rīgā darbojās ≈ 210 poligr. uzņ., provincē − ap 80. Līdzās lieliem valsts vai privātiem uzņ., darbojās ļoti daudz nelielu tipogrāfiju. Pēc poligr. rūpn. uzplaukuma 20. gadu vidū, pieaugot pārprodukcijai un konkurencei, un 1929. gada krīzes dēļ virkne uzņ. izbeidza savu darbību (Millera spiestuve, Groseta spiestuve, spiestuve Salamandra u.c.). Lai arī 1932. gadā sākās jaunu uzņ. izveide, vairāki uzņ. tika slēgti pēc 1934. gada valsts apvēr­suma. 1926 bija 121 poligr. uzņ. ar 5 un vairāk strādniekiem, nodarbinot 3437 strādniekus, 1929 − 101 poligr. uzņ. ar 2672 strādniekiem, bet 1940 −152 uzņ. ar 3050 strādniekiem.

Šajā laikā nozarē darbojās 4 valsts kapitāla uzņ.: Valstspapīru spiestuve (izgatavoja valsts kases zīmes, vērtspapīrus, pastmarkas, grām., žurn., biroja prod.), Valsts tipogrāfija (laikr., biroja prod.), Armijas spiestuve un Dzelzceļa virsvaldes spies­tuve. Lielākie privātie uzņ. bija: Jaunāko Ziņu spiestuve (laikr., žurn.), AS Valters un Rapa spiestuve (grām.), tipogrāfija Rota, J. Rozes spiestuve un zīmogu darbnīca, izdevniecības Grāmatu draugs spiestuve, A. Gulbja grāmatspiestuve. 1924. gadā Fotorot spiestuvē uzstādīja pirmo ofseta iespiedmašīnu, 1933 − Jaunāko Ziņu spiestuvē dobspieduma iespiediekārtu. Tikai šajā laikā latv. val. sāka ieviesties vārds poligrāfija, iepriekš pēc galvenā iespiedprod. veida nozari sauca grāmatrūpniecība.

Tāpat kā 1919. gadā Latvijas SPR valdības laikā, pēc LR okupācijas 1940. gadā visas tipogrāfijas tika nacionalizētas, nelielie uzņ. likvidēti. Valsts apgādniecību un poligr. uzņ. pārvaldes sastāvā 1941. gadā izveidoja Poligrāfijas trestu, apvienojot 134 Ljas tipogr., cinkogr., burtlietuves, krāsu f-kas u.c. ar nozari saistītus uzņēmumus. Ražošana bija pakļauta stingrai valsts varas un cenzūras kontrolei. Lai arī 2. pas. kara laikā daļai uzņ. īpašumties. tika atjaunotas, tomēr nacistiskās Vācijas okupācijas vara saglabāja stingru kontroli pār iespiedindustriju. Pēc 1940. gada nacionalizācijas un 2. pas. kara daudzi uzņ. bija iznīcināti, iekārtas izvestas, trūka darbinieku. Pirmskara poligr. raž. apjomus nozare sasniedza tikai 1950. gadā. Lai atvieglotu Komunistiskās par­tijas un cenzūras kontroli, kā arī intensificētu plānveida ekonom., uzņ. apvienoja lie­lākos. 1969 LPSR MP Preses komitejas sistēmā bija 28 poligr. uzņ. ar 4200 strādnieku, 1982 − 16 uzņēmumu ar vairākām ražotnēm. 1950 uzstādīta pirmā trīsnažu giljotīna (2. tipogr.), 1958 − grāmatu vākojamā iekārta (Paraugtipogrāfija); 1964 − vāku izgatavošanas iekārta (3. tipogr.); 1965 − brošūru izgatavošanas kom­pleksā līnija (2. tipogr.).

1976. gadā laikrakstu un žurnālu iespiešanai augstspiedumā un ofsetspiedumā tika uzcelts lielākais poligr. kombināts Baltijas republikās — LKP CK izdevn. tipogr. (Preses nams), raž. pārtraukta 2009. gadā. Citi lielākie poligr. uzņ. bija Rīgas Paraugtipogr. (albumu, daiļliteratūras, mākslas, bērnu un māc. grāmatu, modes žurnālu, plakātu, atklātņu, biļešu, etiķešu, kartona iepakojumu un reklāmas iespied­prod. izgatavošana augstspiedumā, dobspiedumā un ofsetspiedumā), tipogr. Cīņa (grāmatu un brošūru, kā arī klišeju un zīmogu izgatavošana), raž. apv. Poligrāfists (mīkstā iesējuma grāmatu, veidlapu, etiķešu, uzņ., org-ju, pils. un raj. laikrakstu, grā­matu Braila rakstā izgatavošana augstspiedumā un ofsetspiedumā), PSRS MP Galv. ģeodēzijas un kartogr. pārvaldes f-ka (karšu un plānu izgatavošana ofsetspiedumā).

Pēc LR neatkarības atjaunošanas valsts, Komunistiskās partijas, rajonu un iestāžu poligr. uzņ. 20. gs. 90. gados tika privatizēti, paralēli izveidojās daudz jaunu privāta kapitāla uzņēmumu.Pašreiz Ljā darbojas tikai viena valsts kapitāla tipogr. − Ljas Ģeotelpiskās inform. aģentūras tipogr. Ljas karte. Neatkarības atjaunošana un pieeja pasaules tehnol. 20. gs. 90. gados radīja strauju poligr. rūpn. modernizāciju un pāreju uz mūsdienu tehnoloģijām, kas turpinās arī mūsdienās. Dominējošā iespiedprod. izgatavošanas tehnoloģija ir gludspiedums (ofsets), kurā izgatavo grām., laik­rakstus, žurnālus, etiķetes, iepakojumu, reklāmas produkciju. Atsevišķus iespied­prod. veidus izgatavo augstspiedumā (fleksogrāfijā; elastīgā iepakojuma apdruka, eti­ķe­tes, gofrētais kartons) un dobspiedumā (elastīgais un papīra iepakojums). Siet­spiedumu izmanto rūpnieciskā apdrukā, specifiskas vai maztirāžas prod. izgatavošanā. Pēdējos gados Ljā attīstās arī dažādu digitālās drukas veidu izmantošana.

Poligr. un saistīto nozaru apgrozījums 2017. gadā bija gandrīz 400 mlj eiro, eksports – 308 mlj. eiro, kas ir 4,5% no Ljas apstrādes rūpniecības kopapjoma. Nozarē darbojas ap 380 uzņ., tomēr 95% produkcijas izgatavo 120 lielākie uzņēmumi.

Lielākie uzņ. (2017.g.): Livonia Print (apgrozījums 55,9 mlj eiro, 547 strād.); Poli­paks (apgrozījums 39,1 mlj eiro, 218 strād.); PNB Print (apgrozījums 23,5 mlj eiro, 241 strād.); Poligrāfijas grupa Mūkusala (apgrozījums 16,9 mlj eiro, 107 strād.); VG Kvadra Pak (apgrozījums 9,8 mlj eiro, 123 strād.); Di­zaina un poligrāfijas nams (apgrozījums 11,6 mlj eiro, 85 strād.); Tehnoinform (apgrozījums 12 mlj eiro, 76 strād.); Jelgavas tipogrāfija (apgrozījums 9,8 mlj eiro, 133 strād.); Liepājas papīrs (apgrozījums 6,2 mlj eiro, 103 strād.); Veiters korpo­rācija (apgrozījums 6,2 mlj eiro, 68 strād.); ADverts (apgrozījums 5,4 mlj eiro, 61 strād.).

Galvenie iespiedprodukcijas veidi ir grāmatas, žurnāli, iepakojums, etiķetes, laikraksti. Ljā ir liels augstas kvalitātes grāmatu un citas iespiedprod. ar lielu pie­vie­no­to vērtību izgatavošanas apjoms. Lielākie uzņ. ir specializējušies noteiktas prod. izga­­tavošanā: grām. (Livonia Print, Jelgavas tipogr., PNB Print, Veiters, Dardedze holo­grāfija), laikr. un žurnāli (Poligrāfijas grūpa Mūkusala, PNB Print, UnitedPress tipogrāfija), iepakojums un etiķetes (Polipaks, VG Kvadra Pak, Stora Enso Packa­ging, DPN, Liepājas papīrs, Immer Digital), vērtspapīru druka (Baltijas banknote), akcidentā, reklāmas un biroju produkcija (Tehnoinform, Lanateks), platformāta druka (Abi 2, Balticprint, Madformat), grāmatas un citi iespieddarbi uz pieprasījumu digitālā drukā (Drukātava, Lanateks).

Ljā pastāv viens poligr. mašīnbūves uzņ. − Plockmatic Riga, kas ražo un eks­portē digitālo iespiedmašīnu pēcapstrādes iekārtas. Poligr. izmantojamas lakas vie­tējam tirgum un eksportam ražo SIA Baltink. Valstī pārstāvēti visi lielākie pasaules poligr. iekārtu (Heidelberg, Man Roland, Koenig&Bauer, Kolbus, Komori, Ryobi) ražotāji. Papīru un citus poligr. mater. piegādā Antalis, Poligrāfijas apgāds (PolAp), Papyrus, Arctic Paper Baltics States, Ceļavējš, WMT Baltic, StarLett.

Nozares sab. org-ju pirmssākumi meklējami 1841. gadā, kad tipogr. īpašnieki, iespiedēji un grāmatsējēji izveidoja naudas lādi nespējīgu nozares darbin. Pabalstī­ša­nai. 1885. gadā dibināta b-ba Rigaschen Gesellschaft von Buchhandlern und Ver­legern (no 1919 Grāmatrūpnieku un grāmatizdevēju sabiedrība). 1920. gadā dibināta Ljas Grāmatrūpniecības uzņēmēju savienība (kopš 1927 Latvijas Grāmatrūpnieku savienība; likvidēta 1936. gadā).

Ljas Poligrāfijas uzņēmumu asoc-ja (LPUA) dib. 1997, 32 b., 4 goda b. (2018). LPUA Latvijas Darba devēju konfederācijas (kopš 2008), Latvijas Tirdz­nie­cības un rūpniecības kameras (kopš 2008) un Eiropas drukas un digitālās komuni­kā­cijas federācijas INTERGRAF biedre (kopš 2018). Kopš 1997 izdod žurnālu Iespied­grafika (galv. red. Ieva Bečere). Valdes pr-ji: Argo Miksons (1997−99), Aivars Zvirbulis (1999−2000), Visvaldis Trokša (kopš 2000), izpilddirektore I. Bečere (kopš 1997). 1996−2000 Ljā iznāca arī žurn. Grafika un Poligrāfija (galv. red. Uldis Cerbulis, 1996−97, Jānis Borgs, 1997−2000).

Vairāki uzņ., kas izgatavo iepakojuma un etiķešu produkciju, ir 1995. gadā dibinātās Latvijas Iepakojuma asociācijas biedri.

Līdz pat 20. gs. 20.−30. gadiem dažādus poligr. nozares arodu speciālistus (burtliči, iespiedēji, litogrāfi, grāmatsējēji u.c.) apmācīja uzņēmumos. Šāda darba vidē balstīta apmācība bija pamata arodapmācības veids Latvijas Republikas laikā. Poligr. izgl. varēja iegūt arī 2. Rīgas arodskolā ar tipogrāfiju un dažādos kursos. 1937. gadā dibi­nāta Valsts grāmatrūpn. vakara skola, kas apmācīja burtličus, iespiedējus un grā­mat­sējējus. LPSR un pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas profesionālo apmācību varēja apgūt Rīgas 5. arodskolā (1944.XI−1963. Poligr. mākslas arodu sk. nr. 2; 1963−89 5. profesionāli tehn. poligrāfijas mākslas vsk.). Līdz 1972 darbojās arī Mas­ka­vas Poligr. inst. Rīgas māc. un konsult. punkts. 2003. gadā Rīgas 5. arodvidussk. pie­vienota Rīgas Valsts tehnikumam. Pašreiz poligr. izgl. var iegūt Rīgas Valsts tehn. Drukas un mediju tehnol. nodaļā, kur var apgūt iespieddarbu noformējuma speciālista, ofseta iespiedēja, poligrāfijas ražošanas tehniķa un iespieddarbu apstrādes speciālista profesijas.

1905. gada sākumā nelegāla tipogr. strādn. apvienība panāca pirmā kolektīvā līguma noslēgšanu starp 22 spiestuvēm un to strādniekiem. 1905.30.X izveidoja le­gā­lu arodorg-ju Baltijas Grāmatdrukātāju biedrība. Pēc 1. pas. kara 1919. gadā nodibi­nāja Latvijas Grāmatrūpniecības arodu savienību, bet 1922 − Nacionālo grāmatrūp­nieku arodu b-bu, kas savu darbību apvienoja 1934. gadā. 1940. gadā arodu sav. tika iekļauta kopējā PSRS arodb-bu sistēmā. Latvijas Grāmatrūpniecības arodu savienība savu darbību atjaunoja 1991. gadā, faktiski beigusi savu darbu 2005. gadā. Latvijas Poligrāfijas nozares arodbiedrība dib. 2005 (2017 − 50 b.; pr-js Aldis Misēvičs (kopš 2005)). Arodb-ba pārstāv savu biedru, kas strādā izdevniec. poligr., papīra un papīra izstr., iepakojuma raž., datordizaina un poligr. mater. tirdzn. uzņēmumos darba, sociālās un ekonom. tiesības un inte­reses.

I. Bečere, A. Ērglis

Poligrāfijas uzņēmumu skaits Rīgā, Latvijā.

  1588–1675 1675–1713 18. gs. beigas 19. gs. vidus 1910
Rīgā 1 2 1 5 45
Latvijas terit. (nesk. Rīgu) 3 2 25

 

Poligrāfijas nozares apgrozījums (mlj. eiro)

Investīciju pieaugums pa gadiem (mlj. eiro)

Iespiedprodukcijas sadalījums pa produktu veidiem (2017)

Iespiedprodukcijas eksporta dinamika (%)

Iespiedprodukcijas eksports pa valstu grupām (%)

(ar jaunākajiem datiem papildināts materiāls no izdevuma “Nacionālā enciklopēdija Latvija”, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Rīga, 2018)

Šī lapa lieto sīkdatnes lai uzlabotu lietošanas vienkāršību.